Mēs, vispasaules kustības par Esperanto attīstību dalībnieki, ar šo Manifestu vēršamies pie visām valdībām, starptautiskām organizācijām un labas gribas cilvēkiem, paziņojot savus nodomus strādāt, netaupot spēkus, lai īstenotu šeit paustos mērķus, un aicinām katru atsevišķu organizāciju un cilvēku pievienoties mūsu kustībai.

Ieviesta 1887. gadā kā palīgvaloda starptautiskajā saskarsmē un ātri attīstījusies, kļūdama par dzīvotspējīgu, niansēm bagātu valodu, Esperanto jau vairāk nekā gadsimtu tiek lietota un darbojas, lai vienotu cilvēkus, kuri runā dažādās valodās un pieder pie dažādām kultūrām. Šajā laikā tās lietotāju mērķi nav zaudējuši savu nozīmīgumu un aktualitāti. Nedz dažu nacionālo valodu lietošana vispasaules mērogā, nedz komunikāciju tehnikas progress, nedz jaunu metožu atklāšana valodu apmācībā, visticamāk, tomēr nerealizēs principus, kurus mēs uzskatām par visnozīmīgākajiem valodu lietošanas taisnīgā un efektīvā sakārtošanā.

1. DEMOKRĀTIJA. Sazināšanās sistēma, kura daļai cilvēku piešķir privilēģijas mūža garumā, bet no citiem prasa gadiem ilgas pūles, lai apgūtu valodu zemākajā līmenī, ir pamatos nedemokrātiska. Kaut gan, tāpat kā jebkura valoda, Esperanto nav pilnīgi nevainojama, tai, kā vispasaules sazināšanās līdzeklim, nav konkurentu. Mēs uzskatām, ka valodu nevienlīdzība izraisa sazināšanās (kontaktēšanās) nevienlīdzību visos līmeņos, sākot no starptautiskā. Mēs esam kustība par demokrātisku sazināšanos.

2. STARPNACIONĀLĀ IZGLĪTĪBA. Katra etniskā valoda ir saistīta ar noteiktu kultūru un nāciju(-ām). Piemēram, skolēns, kurš studē angļu valodu, apgūst angliski runājošu zemju, galvenokārt ASV un Lielbritānijas kultūru, ģeogrāfiju un politiku. Skolēns, kurš studē Esperanto, mācās par pasauli bez robežām, kur katra valsts varētu būt kā mājas Mēs uzskatām, ka izglītība jebkurā no etniskajām valodām ir saistīta ar vienu noteiktu priekšstatu par pasauli. Mēs esam kustība par starpnacionālu izglītību.

3. PEDAGOĢISKĀ EFEKTIVITĀTE. Tikai procentuāli neliela daļa no tiem, kuri mācās svešvalodu, arī to iemācās. Esperanto pilnībā var iemācīties pat pašmācības ceļā. Tā noder kā ievadkurss dažādu valodu studijām (propedeitiskais efekts). Esperanto rekomendē arī kā pamatu svešvalodu apgūšanai. Mēs uzskatām, ka etnisko valodu apgūšana vienmēr rada grūtības daudziem skolēniem, kuri tomēr iegūtu, ja pārvaldītu otru valodu. Mēs esam kustība par efektīvu valodu mācīšanu.

4. DAUDZVALODĪBA Esperanto – kopiena ir viena no nedaudzajām valodu lietotāju kopienām pasaulē, kuras dalībnieki visi bez izņēmuma runā divās vai vairākās valodās – katrs kopienas dalībnieks ir apguvis vismaz vienu svešvalodu sarunvalodas līmenī. Daudzos gadījumos tas rada interesi par citām valodām un to apgūšanu, paplašinot personisko redzesloku. Mēs uzskatām, ka jebkuras valodas – lielas vai mazas – lietotājiem ir jādod iespēja apgūt otru valodu tādā pakāpē, kas nodrošinātu sazināšanos pietiekami augstā līmenī. Mēs esam kustība, kas sagādā šo iespēju.

5. VALODU TIESĪBAS. Valodu nozīmības nevienlīdzība ir cēlonis valodu neaizsargātībai vai pat tiešai valodu apspiešanai lielā daļā pasaules sabiedrības. Esperanto – kopienā lielu un mazu, oficiāli atzītu un neatzītu valodu lietotāji, pateicoties savstarpējai vēlmei rast kompromisu, sazinās neitrālā valodā. Tāda valodu līdztiesība rada precedentu, lai izvērtētu valodu nevienlīdzību un rastu risinājumu konfliktiem. Mēs uzskatām, ka dažādu valodu nozīmīguma lielās atšķirības mazina daudzos starptautiskos dokumentos paustās garantijas par vienlīdzīgu attieksmi pret valodām.

6. VALODU DAŽĀDĪBA. Nacionālās valdības uzskata, ka valodu dažādība pasaulē ir sazināšanās un attīstības šķērslis. Tomēr Esperanto - kopienai valodu dažādība ir pastāvīgs un neizsīkstošs bagātību (vērtību) avots: katra valoda, tāpat kā jebkura dzīvības forma, ir vērtīga jau pati par sevi un pietiekami nozīmīga, lai to uzturētu un attīstītu. Mēs uzskatām, ka sazināšanās un attīstības politika, ja tā nav bāzēta uz cieņu pret visām valodām un to atbalstīšanu, nolemj iznīcībai lielāko daļu no pasaules valodām

7. CIVĒKA EMANCIPĀCIJA. Katra valoda gan atbrīvo, gan sasaista savus lietotājus, dodot iespēju sazināties savā starpā, bet tajā pašā laikā aizšķērsojot sazināšanos ar citiem. Plānota kā universāls sazināšanās līdzeklis, Esperanto ir viens no lielajiem cilvēces emancipācijas projektiem, kurš jau darbojas, jeb arī - projekts, kas katram cilvēkam kā indivīdam nodrošina dalību vispasaules sabiedrībā, tajā pašā laikā ar stiprām saknēm paturot savā kultūrā un valodas identitātē, bet neliekot izjust ierobežotību. Mēs uzskatām, ka nacionālas valodas kā vienīgās valodas lietošana neizbēgami liek šķēršļus brīvībai un pašizpausmei, saziņai un dalībai dažādās organizācijās. Mēs esam kustība par cilvēka emancipāciju.